Diena iesākās nevainīgi, gaidot ciemos Pētera Emīla draudzenīti Deinu un Gerdas draugu Danu. Kā zināms, mums mājās ir tikai viengadnieka rotaļlietas, bet Gerda parasti paņem līdzi no mājām savas, tomēr tas nozīmē, ka mājās ir tikai vai nu elementāras mašīnas un piramīdas, vai nu rozā poniji un barbijas. Tāpēc, kā izklaidēt astoņgadīgu puiku man nav ne jausmas, tomēr mana mamma bija nejauši par to parūpējusies.
Aizvakar šīs abas atnāk mājās ar kaut kādiem rotaļu štruntiem no Rimi - par 49 santīmiem švammes bumbas Pēterim un par tik pat ūdens bumbas Gerdai. Jāpiebilst gan, ka mana mamma nebija iedziļinājusies mantu nosaukumā, tātad nepievērsa uzmanību tam, ko varētu darīt ar tādiem maziem krāsainiem baloniņiem. Gerda pusi vakara mēģināja pieliet bumbas, bet nekas tur nesanāca. Tomēr mani prieki bija īsi.
Kad ieradās ciemos Latvijas dauzīšanās pakāpei adaptētais Dans, bumbas ātri vien tika pielietas, un Dana mamma norīkota bumbu aizsiešanai, par ko viņa ļoti satraucās un jautāja dēlam: bet jūs taču nemetīsiet tās bumbas viens otram? Uz ko Dans sajūsmināts atbildēja: un kā Tu domā, mammu?! Nu neko. Pieaugušie paši vainīgi, ka iekrīt uz lētiem reklāmas trikiem un par 49 santīmiem nopērk sev galvassāpēs. Tagad jau vairs nevarēja neļaut bērniem spēlēties ar ūdeni.
Nācās sameklēt kaut ko puslīdz velkamu astoņgadīgajam puikam un, paldies Dievam, viņš ielīda manos vienīgajos mājas šortos. Tad nu abi plosījās pāris stundu garumā pa vannasistabu, pielejot balonus, pa virtuvi, atnesot sasiet balonus, un pa āru, mētājoties. Respektētas tika tikai pagalmā stāvošās mašīnas, jo tās Danam kā puikam, acīmredzot, likās pasargāšanas vērtas.
Pēc kaujām mans pagalms izskatījās kā vienīgā vieta, kur lijis lietus ar krāsainiem krikumiņiem. Koridora un virtuves grīdas bija gatavais slidlauks vai segums ar nelielām peļķēm, un mazie bērni varēja pārvietoties tikai ar neslīdošiem apaviem. Un vannasistaba bija kronis visam - dubļi un peļķes līdz ceļiem! Kad lielie tika pucēti un tīrīti, mazie pamanījās aizpildīt viņu vietu - Deina uzdauzīja zobus, bet Pēteris noplēsa koridorī tapetes - čiks, un gatavs!
Tā kā man, protams, ir rūdījums haosa un netīrumu savākšanā, nolēmu, ka ātrāk būs visu iztīrīt pašai, nekā likt mazajiem rakariem pašiem visu satīrīt. Viņi tika iztrenkāti lasīt balonu driskas, lai vismaz kaut kas būtu darīts sakārtošanas darbu labā. Tā nu manas mammas nevainīgi nopirktie baloniņi sagādāja trīs stundu izklaidi un mājas darbus visiem iesaistītajiem. Toties jaunieši viennozīmīgi atcerēsies šo tikšanos, jo ne jau bieži vecāki ļauj mētāties ar ūdens bumbām un uztver to bez īpašām galvassāpēm.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru