Neatkarīgā

Kopš laikiem, kad Diena nonāca nezināmu īpašnieku rokās, mēs to vairs neabonējam. Tā vietā toreiz tika pieņemts ekonomisks lēmums un vecvecākiem tika pasūtīta vislētākā, klaji prooligarhiskā, Neatkarīgā rīta avīze, kas, acīmredzot, gadiem dzīvo savā neatkarīgajā Aivara republikā. Reti kad ir nācies lasīt tik tendenciozas avīzes, un es, protams, tās nelasīju. Arī omai ar vectētiņu tika pieteikts, ka raksti ir jālasa kritiski, un viņi bija gudri, par Lembergu nebalsotu gan, toties labprāt izmantoja viņa lēto avīzi ietinamajam papīram, mušu dauzīšanai, zābaku žāvēšanai un dažreiz arī lasīšanai.

Tā kā vecais laikmets nu ir aizgājis, pagājis arī Neatkarīgās abonēšanas laiks. Decembra beigās ieskatījos pēdējā numurā un ievēroju, ka nākošais numurs būs tikai 2.janvārī, tātad Jaunajā gadā, un manī iesēdās nostaļģija.

Vecais viennozīmīgi ir bijis grūts gads, tik daudz nedienu reti, kad sastājas vienkopus. Tomēr tas ir pievārēts. Turklāt Jaunais gads nesīs ne tikai tukšu pastkastīti, kas nebūtu nekāda bēda, bet atstās aiz muguras veselu laikmetu - Vecajā gadā paliks mani vecvecāki, pēdējie vecākie radinieki, Oļģerts Kroders un pat Velta Līne. Skaista aktrise, omai patika, bet vispār Radziņa viņai laikam patika vairāk - lai vai kā, es to pajautāt vairs nevaru. Vecajā gadā paliks arī mans vecais darbs - ilgs darbs, labs darbs, bet visam ir savs laiks, pat darbam. Vēl Vecajā gadā paliks mans garākais atvaļinājums mūžā un, kas to lai zina, vai būs kāds tāds vēl kādreiz. Daudz kas palika Vecajā gadā - rūpes un satraukums, un arī prieks. Arī lielā skaistā egle, kas nežēlīgi birst neskatoties uz to, ka stāv ūdenī, it kā norādot, cik ātri nobirst laika skujas. Tāpēc mani pārņēma nostaļģija. Mazliet.

Bet 2.janvāris atnāca priecīgi - atkal ar Neatkarīgo, jo, acīmredzot, Lemberga kungs ir nolēmis turpināt reklamēties manā pastkastītē. Nez, cik ilgi. Toties šis jocīgais fakts (kā jau parasti tas notiek ar maziem, nenozīmīgiem faktiem) lika atcerēties, ka viss grūtais dara tikai stiprāku! Un viss jaunais ir uz labu! Turklāt man ir gaidāmi lieli izaicinājumi - atkal grūti, - bet, vai tad kāds teica, ka dzīvē viss ir vienkārši?! Citādi taču paliktu makten garlaicīgi.