Arī Pēterim Emīlam ļoti interesē dators. Mana ābolīša mājvieta galvenokārt ir guļamistaba, kur tas stāv novietots uz kāda krēsla, jo piemērotākas un augstākas virsmas guļamistabā nav.
Kad Pēteris vēl gulēja tikai uz muguras un nemācēja pagriezties, jau tad viņš aktīvi interesējās par datoru un trenējas pagriezties uz vēdera uz datora pusi. Kad Pēteris iemācījās tikt līdz datora skatīšanai, priekšā bija jāliek spilvens, lai viņš neredzētu tikai pieaugušiem domāto datora ekrānu.
Rāpošanas ēra ienesa novitātes cīņā par datoru, jo Pēteri vairs vienu nevarēja atstāt uz lielās gultas, kas bija vistuvākais un taisnākais ceļš, lai ātri pierāpotu datoram klāt. Attiecīgi, Pēterim nācās šķirties no luksus iespējas - pavadīt laiku lielajā gultā. Un kādu laiku bija miers. Līdz Pēteris iemācījās staigāt gar gultas malu.
Staigāšanas ēras sākumā Pēteris, tiklīdz kā ticis uz zemes, pirmkārt aizstaigāja līdz datoram, lai pārbaudītu, vai tas ir sastopams vecajā vietā. Tāpēc tagad pa dienu dators vairs nestāv uz ērti pieejamā krēsla, bet stāv lielās gultas vidū. Bet šis slēpnis diemžēl darbosies tikai tik ilgi, iekams Pēteris iemācīsies ierāpties lielajā gultā. Nu paies vēl kāds laiciņš, jo gulta ir augsta un Pēterim nebūs viegli tajā ierāpties, bet, kad tas notiks, man datoru laikam nāksies likt uz skapjaugšas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru