Pēteris Emīls sāk izrādīt pirmās gurmē pazīmes. Acīmredzot, Pēteris nav pamanījis, ka man nav īpašu pretenziju pret mājās gatavotu jebkāda veida ēdienu, izņemot treknu, jebšu Pēteris to neņem vērā un uzskata, ka viņam ir jādemonstrē sava kompetence garšu jautājumos.
Pirmā cīņa mums vienmēr ir ar biezpienu. Pliks biezpiens Pēteris negaršo, nu ēdams ir, bet viņš to ēd ar gariem zodiem. Ja biezpienam pievieno lauku ābolu biezeni, tad biezpiens tiek uzņemt jau laipnāk un tiek apēsts vairāk. Bet, kā izrādās, Pēteris vislabāk prot novērtēt īpaši augstvērtīgos un veselīgos produktus. Ja biezpienam biezeņa vietā tiek pievienotas linsēklas, Pēteris ēd biezpienu, ka šmakst vien!
Diemžēl, Pēterim ir sava nostāja attiecībā uz jebkuru produktu, tai skaitā - uz īpaši veselīgiem. Piemēram, vārītu seleriju sakni Pēteris neēd ne lūdzams. Un to var iejaukt kur grib, ja Pēteris sagaršos selerijas - tālāk jūs varat paši turpināt ēst attiecīgo ēdienu!
Turklāt, Pēteris tagad jau ir apguvis augstāko līmeni atrakcijā “kā neiedabūt mutē to, ko es nevēlos”. Ja protests ir jāizsaka piedienīgā skaļumā, tad pietiek ar aizvērtu muti un skaļu īdēšanu, bet, ja mamma acīmredzami nesaprot, ka selerijas netiks ēstas un protests ir jāizsaka iespaidīgā skaļumā, Pēteris atver muti vaļā tieši tik daudz, lai nevarētu mutē ielikt karotīti ar ienīsto seleriju, un protestē kā traks. Mazliet jocīgi jau izskatās tāda bļaustīšanās ar pusatvērtu muti, bet skaļums ir atbilstošs un mērķis tiek sasniegts, un Pēteris zina ka muti nedrīkst attaisīt vaļā plašāk, jo tad nodevīgā karotīte ieslīdēs mutē. Gudrs viltnieks.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru