Cīņa

Pēteris Emīls vakar cīnījās ar makaroniem.

Pēteris bija nosēdies savā krēslā un uzsāka cīņu ar sev iepretim novietoto makaronu šķīvi. Pirmā cīņā krita karotīte. Nolidoja no galdiņa viens, divi un Pēterim nelikās, ka ar karotīti te būs kaut kas līdzams, tāpēc viņš par to nelikās ne zinis.

Tālāk Pēteris sāka izrēķināšanos ar šķīvja augšpusē guļošajiem makaroniem. Pa vienam vien tie tika izcilāti un pārcilāti, daži pēc tam iemaldījās Pētera mutē, daži nolidoja uz grīda, bet lielais vairums sagūla uz galda - lai paguļ un apskatās, kas notiks ar brāļiem.

Pēc brītiņa Pēteris saprata, ka ar pirkstiem nebūs nekāda aršana, - makaroni jāņem saujām! Ņēma vienu sauju pēc otras un stūķēja makaronus mutē, bet, ja mute pilna, cik ilgi tā pastūķēsi?! Tomēr procesu nedrīkst pārtraukt, tāpēc kaut kā ir jāizrāda attieksme pret saujās saņemtajiem bailīgajiem makaroniem - lai bīstās! Un Pēteris rādīja klasi, rādīja kā no makaroniem taisīt biezputru - mīcīja un spaidīja un caur pirkstiem bēra, bet bailīgākos un drebelīgākos makaronus ik pa brīdim nikni bāza mutē, lai neaizbēg.

Pēteris ņēmās no-svīdis savā supertērpā, jo, jā, protams, tādām kaujām ir paredzēti supertērpi; Pēteris bija ieģērbts plēvē gandrīz līdz ausīm. Tas līdzēja, jo gala rezultātā mazgāt nācās tikai rokas un muti, galdu, grīdu un virtuvi. Bet drēbes palika neskartas. Nācās mazgāties arī Rodžim, jo ik palaikam viņam vai nu uzlidoja virsū kāds makarons, vai arī viņš pats iekāpa kādā makaronā un slidinājās.

Cīņa, protams, tika pabeigta ar šķīvja demonstratīvu apgāšanu un atlikušo makaronu pieklapēšanu ar plaukstām pie galda. Kurš uzvarēja? Nu grūti pateikt. Zināmu uzvaras procentu vajadzētu pieskaitīt pašiem makaroniem, bet Pēteris tomēr kaut ko arī ieēda, tāpēc laikam pagaidām paliek neizšķirts. Līdz nākamai reizei.