Nekad sērija

Nesen atkal izdarīju vairākas lietas no mana seriāla - nekad nesaki nekad.

Biju aizbraukusi uz Dominu un tur - kārtējās atlaides. Normālu cilvēku laikam parastās cenas neuzrunā, tāpēc veikalnieki ik pa laikam reklamē atlaides, kas pārsvarā gadījumos nav necik ievērojamas. Nezināmu iemeslu dēļ daži veikali tomēr ir godprātīgi un izreklamētās, piemēram, piecdesmit procentu atlaides arī piemēro savām precēm.

Viens no godīgajiem veikaliem ir Paviljons, kas tirgo Latvijas dizaineru un LMA studentu radītos apģērbus. Izložņāju tur visus kaktus, bet, diemžēl, man nekas nederēja, jo mana izpratne par 36-to izmēru acīmredzami nesakrita ar dizaineru izpratni un izvēlētie apģērbi bija kā maisā. Nu žēl.

Gāju tālāk un pēkšņi man pakaļ skrien džinsi. Nu pilnīgi skrien pakaļ! Paskatos, jāa, Guess džinsi, tagad skaidrs, kāpēc tik izmisīgi skrien pakaļ un danco apkārt, jo šis ir viens no zīmoliem, ko esmu nosolījusies nekad nepirkt, lai neizskatītos kā puse Rīgas iedzīvotāju. Bet džinsi lūdzas un skraida man apkārt, un rāda savu smieklīgo cenu. Hmm,.. nu ko lai iesāk ar tādiem diedelniekiem, nāksies vien nopirkt, citādi izskries vēl no veikala, pakļūs zem mašīnas un izraisīs negadījumu. Būs vien jāglābj pasaule un jāpērk. Un, ja uzvelk tādu garāku kreklu vai džemperi, tad to zīmolu nemaz nevar redzēt.

Turpmākās nekad nesaki nekad sērijas risinājās pārtikas nodaļā. Nopirku miežu putraimus un grūbas - sev un Pēterim Emīlam! Līdz šim mūsu mājās miežu putraimus ēda tikai suņi, bet grūbas neēda pat suņi. Toties abi produkti esot dikten veselīgi. Miežu putraimus neesmu ēdusi, bet pāris vakariņās vasaras nometnē galdā ir bijusi grūbu biezputra, un tā kā nometņu lauku gaisā es parasti visās trijās ēdienreizēs ēdu kā vilks, visās tajās reizēs apēdu arī grūbas, un likās tīri ēdamas. Tad jau jāēd bus tik arī tagad, un tad jau arī tie putraimi nevar būt nekas neēdams. Re, cik veselīgi baroti mēs es Pēteri tagad būsim!