Atnāca ciemiņi un ciemiņu aizdzertā māla krūze skaidri norādīja, ka tai patīk slapināt galdu. Laikam būs kāds caurums. Vakarā, mazgājot krūzi, nolēmu pārbaudīt potenciālo caurumu pie osas, jo nevar tak tā vienkārši izmest krūzi ārā.
Izmēģinājumi notika izlietnē, lai, gadījumā, ja krūze plīstu, kāda šķemba netrāpītu Pēterim Emīlam, kurš spēlējās uz grīdas pie izlietnes. Mazgāju traukus, pētīju krūzi, raustīju osu līdz osa tomēr noplīsa - nu neko, izmetu krūzi ārā, turpat miskastē. Turpinu mazgāt traukus, bet, mīļā stundiņ!, izlietnē no kaut kurienes strauji pil asinis. Skatos un nevaru saprast, no kurienes pil, jo sāpes nejūtu. Paskatos lejā, arī nabaga Pēteris ir nopilējis kā tāds kaujas lauku lauva - viss krekliņš nopilināts un vēl matos tā dzīvības sula tikusi. Beidzot pamanīju. Izrādās, man tek pirksts, kam, acīmredzot, ir pārplīsis kāds asinsvads tieši vidū. Pēteris, būdams visai vaļīgi saģērbts, pa to laiku ir uztaisījis zemē gatavo jūrmalu un tagad puspliks sēž savā peļķē, kas ik pa brīdim papildinās ar sarkaniem efektpunktiem. Nu gluži kā tādi grēku plūdi.
Sāku domāt, kur man mājās ir kāds striķis, jo ar vienkāršu pārsiešanu laikam nelīdzēs, un šitāda pilēšana vispirms ir jāpārtrauc un tikai tad jāiet glābt Pēteris no plūdiem. Sameklēju dāvanu ietinamo banti un apturēju grēku plūdus. Pa to laiku Pēteris jau plikšķināja plaukstas pa sarkanajiem pilieniem pa visu virtuves grīdu - nu varen slapja slidotava iznāca!
Noķēru mazo kauju lauvu un stiepu mazgāt un pārģērbt, bet Pēteris bija dikti neapmierināts, ka viņu atrauj no šitik izraujošas nodarbes.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru