Jaunie dzinumi parasti visiem liekas tīkami. Tie aug un stiepjas, un stīdzē, un visi par tiem priecājas. Līdz vienam brīdim. Vienā brīdī viss jaunais varbūt joprojām ir jauns un skaists, bet sāk radīt zināmas neērtības. Šajā stāstā būs runa par Pētera Emīla jaunajiem, bet garajiem matiem.
Pētera mati ir diezgan pamatīgi un līdz gada vecumam ir skaisti izstīdzējuši krietni pāri pieres vidum un lien acīs. Nogaidījām maģisko vienu gadu, lai bērnam netiktu nejauši sapurgātas dzimšanas dienas bildes ar dīvainiem matu griezumiem, un tagad bija jāmeklē vai nu šķēres, vai frizieris, jo Pēteris jau it bieži berzēja acis no tajās krītošajām matu šķipsnām.
Starp citu. Te es arī pamanīju būtisko atšķirību puikam no meitenes, redz, puikam sprādzes neiespraudīsi!
Starp divām opcijām - šķēres un frizieris - izvēlējos pirmo, jo man nav pazīstams neviens bērnu frizieris un tie jau noteikti vēlas bērnus safrizēt, teiksim, par līgavas frizūras vērtību. Toties man ir kādus divdesmit gadus veca pieredze ar sava tēta matu griešanu. Neatceros, ka mans tētis kādreiz būtu gājis uz frizētavu; viņam matus nogrieza vai nu operas frizieres kādā garlaicības māktā brīdī, vai viņš pats grieza matus. Visus matus viņš, protams, sev nevarēja nogriezt, tāpēc es tiku pieaicināta pie šī svarīgā darba jau ļoti agrā vecumā, pat nepateikšu cik gados. Un tā tas turpinājās daudzus gadus.
Manam tētim bija vidēji viļņaini mati, bet Pēterim ir diezgan viļņaini, tāpēc šī būtu augstāka grūtība pakāpe, jo man nav ne jausmas, par cik centimetriem slapji mati jāapgriež, lai sausi tie izskatītos normālā garumā. Turklāt tas ir Pēteris, vienu gadu vecs bērns, kam šķēres kā tādas jau liekas kaut kas galvas grozīšanas vērts. Tātad potenciālā matu griešana solījās būt izaicinājumiem pārpilna un es centos to atlikt, cik tik nu var.
Bet vakar ieradās Gerda un es iedomājos, ka varētu izmantot Pētera entuziasmu komunikācijā ar Gerdu, un tikt klāt matiem. Domāts - darīts. Vispirms Pēteris izpeldējās vannā, Gerda viņu izklaidēja un rezultātā virtuves grīda līdzinājās divus trīs centimetrus dziļam baseinam, jo mazgāšanās beigās gandrīz viss Pētera vanniņas saturs bija pārvācies uz virtuves grīdas. Es vienmēr šādos manevros stāvu Pēterim aiz muguras, tāpēc parasti palieku sausā, izņemot kājas.
Pēc tam Pēteris tika saģērbts un es ar viņu klēpī nosēdos uz krēsla pretim lielajam spogulim. Gerda ālējās pa grīdu starp mūsu krēslu un spoguli, un Pēteris pārsvarā pievērsās viņai un varētu teikt, ka pat nemanīja, ka pamazām šķiras no garajiem matiem. Vispār bija interesanti Pēteri frizēt, - man jau patīk, tikai šķēres bija tādas draņķīgas. Kopumā atbildīgos brīžos Pēteris ir ļoti paklausīgs, teiksim, kad viņam tīra ausis ar ausu kociņu, viņš sastingst un gaida, kad process beigsies.
Negribējās apgriezt matus par īsu, bet bez pieredzes tā bija īsta laimes spēle vai griešana uz intuīciju. Kā izrādījās pēc Pētera galvas izžūšanas, mums visiem par laimi, intuīcija ir mana stiprā puse un mati tika apgriezti tieši laikā! - ne par īsu, ne par garu. Un lai gan man patika Pētera garie mati, jaunā frizūra arī izskatās mīlīga un tāpēc tā man patīk. Tomēr es ceru, ka Pētera mati neaugs ļoti ātri, jo apgriezt matus tomēr ir lielum liela atbildība, - grozīt ta pēc tam neko nevarēs (vismaz kādu laiku)!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru