Kopš vakardienas Pēteris Emīls studē vecās Apvāršņa sērijas Jauno imunoloģiju, kas izdota 1980.gadā. Liekas, ka astoņdesmitajā gadā izdotie fakti imunoloģijas jomā būs gana aktuāli 2011.gadā, lai ieinteresētu Pēteri un lai neciestu mana bibliotēka.
Pēteris uzglūn grāmatām. Tā jau sakot, ka bērniem iekārojamākās rotaļlietas ir priekšmeti, ko vecāki visbiežāk lieto. Top lieta, protams, ir dators. To Pēteris klimperētu un noslīcinātu siekalās, ja ļautu, pašu pirmo. Bet citā laikā es visbiežāk turu rokās kādu grāmatu (un nevis televīzijas pulti), tāpēc Pēteris iekāro grāmatas. Un, ja nu tiek klāt kādam žurnālam, kas aizmāršīgi ir bijis nolikts viņam pa ķērienam, žurnāls ātri tiek izlasīts un pēc tam vismaz pāris lapas vairs nav lietojamas, jo burti ir apēsti. Gandrīz. Jo parasti man izdodas izzvejot slapjās loksnes viņam no mutes un rokām tieši tajā brīdī, lai viņš justos apmierināts, ka ir pietiekoši apguvis lasām materiālu un materiāls ir tuvu tam, lai pārvēstos sākotnējākos celulozes paveidos.
Bet žurnālu lasāmviela, kā zināms, nav neko noderīga. Arī Pētera gadījumā, jo lapas ir pārāk sintētiskas. Tāpēc cēliem zinātnes mērķiem tika ziedota Jaunā imunoloģija, ko Pēteris patreiz lasa atspēries, ik pa brīdim autoram nikni norādot, kuras vietas grāmatā derētu pārrakstīt. Jācer, ka Pēteris dienās domās par imunoloģijas problēmām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru