Un nebeigsies, un Spīdola Lāčplēsim palīgā ies. Apmērām tā es raksturotu savu cīņu ar Pētera Emīla ēšanas ieradumu spēku.
Pēc patreizējām aplēsēm un faktu konstatācijas vairāk nekā mēneša garumā, ir skaidrs, ka es Pēteri barošu ar krūti apmēram līdz skolas vecumam, vai arī viņam ir principiāls riebums pret to, ka kāds baksta viņam muti ar karotīti. Vēl viens variants ir, ka viņš varbūt ienīst blenderus. Bet fakti ir kaili un negrozāmi - viņš neparko neēd to slaveno lielo cilvēku pārtiku, jeb konkrētāk, - dārzeņus.
Sākumā Pēteris rātni kādas pāris puskafijkarotītes ēda un tikai pēc kāda laika sāka locīties kā tārpiņš man pa klēpi, lai varētu veikli izslīdēt caur kājstarpi un nebūtu jāēd. Bet tagad viņš ir palicis gudrāks un sapratis, ka šitā māžošanās ar dārzeņiem turpināsies un mamma nemet mieru, un mēģina viņam iemānīt mutē sazin ko. Un to nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut!
Krētā Pēteris pilnībā apguva un pilnveidoja rūcoša traktora skaņu - brrr, un tagad to izmanto pēc vajadzības, parasti pēc apmēram piektās puskafijkarotītes. Ja nelīdz brrrr un viscaur notašķītais istabas perimetrs, tad Pēteris ņem talkā rokās. Respektīvi, pārliecinoši ļauj ielikt mutē karotītes saturu, sak, nu lūdzu, lūdzu, ja jau tā pūlējāties tos dārzenīšus vārīt, - tad tikpat eleganti lēnā gaitā visu izspļauj uz zoda un lacītes, un tad steidzami, lai mamma nepagūtu noslaucīt, tajā visā pjurē iebrauc ar rokām un tā kārtīgi izsmērē sev pa seju un vēderu, klāt pieķerot arī bikses un mammas apģērbu. Tātad, drīz ne tikai Pēterim, bet arī man būs jāiegādājas barošanas skafandri. Bet varbūt Pēteris dienās būs podnieks un strādās ar māliem, tie parasti tādi noķellējušies strādā.
Vienīgais, ko Pēteris atļaujas apēst, ir banāns, bet tikai caur barošanas sietiņu, t.i., tādu uzparikti, kurā ieliek banānu, un caur sietiņu Pēteris to var pats izsūkt. Bet manis blenderētus banānus jūs varat ēst paši! Un kurš vispār ēd blenderētus banānus?! Īsti čaļi - nē!
Varbūt Pēterim nepatīk, ka viņu kāds baro, ja pats iemācītos ēst, varbūt tad ēstu, jo ar to banānu sietiņā viņš cīnās diezgan neatlaidīgi. Un vēl viņš neatlaidīgi cīnās ar ūdens pudeli. Ja mamma iedod padzerties, phe! ne dzers, neko, bet, ja mamma iedot pudelīti un nepalīdz, - tad dzer gan. Laikam būs ļoti patstāvīgs. Tikai, kad, nez, Pēteris to karoti iemācīsies pats mutē ielikt?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru