Gadījās tā, ka turpat sešpadsmit gadus kalpojusī glaunā Electrolux veļas mašīna beidza savu dzīvu. Meistars mūs brīdināja jau gadu iepriekš, ka tā notiks, tāpēc tas nebija nekāds pārsteigums, turklāt vecums tiešām bija solīds un pēc tādas kalpošanas nevar celt nekādus iebildumus par vēlēšanos godpilni paklusēt.
Varētu teikt, ka Pēteris Emīls veļasmašīnu bija ļoti iemīļojis - gāja tai klāt, pētīja režīmus un priecājās par noslēgto ūdenskritumu. Protams, ka vecās veļasmašīnas vietā bija jāpērk jauna, bet tagad jau visas tādas modernas - ar sarkaniem cipariņiem un spīdošām podziņām, tāpēc jaunā veļasmašīna Pēterim patīk vēl labāk. Nu jau pāris dienas jaunā veļasmašīna strādā vaiga sviedros un Pēteris to uzmana. Bet diemžēl savā izklaidībā es neiedomājos, ka jaunajai veļasmašīnai ir nepieciešama kāda būtiska funkcija - podziņu bloķēšana.
Jau trešo dienu esmu iekritusi Artūra Heilija Detective, nu nevar atrauties, neparko! realitātei pievēršos tikai, kad Pēteris baksta mammu, ka nu jau šitā lasīšana jākāpj jebkādus nekaunības apmērus. Tāpēc Pēteris nolēma mammu pārmācīt. Lai gan viņš visu laiku atrodas manā redzes lokā, tomēr nelikās, ka Pēteris ne tikai skatīsies uz veļasmašīnu, bet arī veiks mazgāšanas režīmu modifikācijas. Tā nu šis stāv pie mašīnas, priecājas par skrienošo ūdenskritumu un sajūsmināts spaida podziņas, kas turklāt pīkst. Un es tikai pie kāda ceturtā piektā pīkstiena saprotu, ka tie nāk no tām podziņām. Nu neko, mēģinājām izzīlēt, uz kādu režīmu viņš ir pārslēdzis mašīnu, un atspaidīt visas pogas atpakaļ atbilstoši nepieciešamajam.
Tagad par podziņu bloķētāju strādā barošanas krēsliņš, kas ir piestumts veļasmašīnai priekšā. Bet žēl Pētera, jo viņš sērīgi noskatās uz skrienošo veļasmašīnu tāpēc, ka tie sarkanie cipariņi viņu ļoti fascinē!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru