2012. gada 6. jūlijs

Krāsas


Dažas piezīmes par krāsām. Vispirms par zīmuļu krāsām, pēc tam par cepuru krāsām.
Pēteris Emīls dažreiz zīmē. Tā kā krītiņus viņš grauž nost, tad patreiz tie ir atlikti malā un zīmēšanas tehnikā lielas izvēles nav - jāzīmē ar zīmuļiem. Bet par to jau zīmuļi nav mazāk garšīgi! Zīmuļi tiek apgrauztie no abiem galiem, tomēr graušanas starplaikos tiek arī zīmētas sirsnīgas svītriņas. Pēterim ir izsniegti tikai četru krāsu zīmuļi, lai nebūtu pārāk liela demokrātija un lai vienlaicīgi netiktu apgrauzti visi zīmuļi.
Kad top māksla, Pēteris zīmuļus arī palaiza, tāpat kā mēs to darījām bērnībā, kad gribējās uz lapas dabūt spilgtāku toni. Acīmredzot, toņa pastiprināšana Pēterim liekas visa zīmējuma esence, jo viņš aplaiza zīmuļus diezgan regulāri. Attiecīgi veidojas arī mākslinieka vizuālais tēls - mute un lacīte parasti kļūst daudzkrāsainas. Pagaidām Pēteris pārsvarā zīmē uz lapas, bet lielākos radošuma uzplūdos ciešs arī galds vai sekcijas mala atkarībā no tā, kur mākslinieks strādā. Sienas vēl pagaidām nav atklājis.
Bet cik tad ilgi zīmēsi? Jāiet beidzot jūlija sākumā atnākušo vasaru baudīt. Pie reizes devāmies arī nopirkt kādu vasarīgāku cepuri, jo tā saucamā Pētera Emīla cepurīte šim laikam ir par biezu.
Un ko tu domājies, veikalā sastapos ar klaju diskrimināciju.Ja meiteņu cepurītes ir izliktas apmēram divarpus plauktos, tad puišu cepurītēm ir atvēlēts knapi pus plaukts un divi modeļi. Modeļi, protams ir vairāki, bet konceptuāli tie ir tikai divi - vai nu laivinieku cepures, vai trikotāžas reperu cepures. Attiecīgi atliek tikai viens modelis, jo Pēteris nav sācis repot un tāda tipa cepure viņam un arī lielai daļai Latvijas puiku nepiestāv.
Laivinieku cepures arī Pēteris nav ar mieru mūžīgi laikot un aizkaitināts rauj vienu pēc otras nost. Daudz jau nebija ko mērīt - kādas trīs. Trīs! Un no tieši tik man bija jāizvēlas mazākais ļaunums - gaiši brūna ar dažiem spīguļiem, kurus, paldies Dievam, varēja nolupināt nost. Neapmierināts par pirkumu, kas tagad nosedz arī ausis, Pēteris atpakaļceļā cieta zem cepures, bet tomēr saprata, ka lietas labā būs vien jāpiekrīt nēsāt šo brīnumu. Neko darīt.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru