Daudzi man saka, ai, kāds Pēteris Emīls ir mierīgs - viņš nemaz nebļauj. Viņš nav gan mierīgs, viņš ļoti aktīvi kustās un spiedz, kad ir auditorija, un arī bļauj - kad apstākļi spiež.
Noliku šodien Pēteri uz grīdas, uz paklājiņa, tādējādi aiztaupot viņam iespēju noripot no gultas, un pati aizgāju uz otru istabu šo to padarīt. Pa brīžam dzirdu runāšanos. Te pēkšņi runāšanās beidzas, ir klusums un ik pa brīžam dzirdamas ritmiskas dobjas skaņas - bum, bum, - it kā kāds ar kaut ko pa kaut ko sistu ik pa laikam. Interesanti. Eju skatīties. Izrādās mazais aktieris aizripojis līdz sekcijai, sajūsmināts tup uz vēdera un ar galvu žonglē uz sekcijas pusi, domāju, ārprāts!, viņš laikam ar galvu sitas pret to sekciju. Bet nē, izrādās, viņš ar kājām ik pa laikam dauza pa grīdu.
Eju atpakaļ uz otru istabu, bet pēc brīža atskan ripojošs troksnis un apvainots bļāviens. Nu nevarēja viņš nekur nokrist! Bet izrādās, ka Pēteris tomēr māk nokrist zemāk par zemi. Meistars bija pamanījies noripot no paklāja ar galvu uz plikas grīdas, bet paklājs ir tieši vienu centimetru augsts, un, saprotams, protestēja par šādu dzīves netaisnību, - ka mamma nav izklājusi visu grīdu ar paklāju!
Vēl Pēteris šodien uzvarēja konkursā Baltezera lielākais bļāvējs, jo šodien viņam pērļu vannas nepatika. Pie vainas bija miegs, es ceru, jo mazais pilsonis visu ceļu no mājām līdz Baltezeram pukstēja par dzīvi un negulēja, tad pie nogriešanās uz Tallinas šosejas, acīmredzami, apbēdināts par savu likteni sēdēt autosēdeklītī, samierinājās ar dzīvi un aizmiga, - tieši piecas minūtes pirms viņam atkal jāceļas.
Sākums gan izskatījās cerīgs, pamodās tāds smaidīgs, laikam domāja, ka ir kādu stundu gulējis. Bet smaids, kā zināms, var būt mānīgs un prasa enerģiju, tāpēc pēc desmit minūšu smaidīšanas un izģērbšanās sekoja lūpas uzmešana un Pēterim strauji atausa atmiņā īsais miegs, un Baltezera veselības centrs, visticamāk, līdz pat bēniņiem, dzirdēja desmit minūšu koncertu viesmākslinieka Pētera Emīla izpildījumā. Un, kad viņš beidzot bija saģērbs un apmēram apklusināts ēdot, arī tad viņš vēl pamanījās apvainoti iečīkstēties ar tekstu - nu kā tā drīkst mani modināt un mest ūdenī peldēt!?, neredzēta nekaunība! Man pat palika nedaudz neerti un nākamo pērļošanos es mēģināšu ielikt citā laikā, lai tas labāk sader ar viesmākslinieka koncertu grafikiem un lai koncertus varam taisīt mājās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru