Pēterim Emīlam reiz iedāvināja skaistu pašdarinātu zaķīti - rotaļlietu. Zaķītis lielos vilcienos atbilst Eiropas standartiem, bet principā viņam var piekarināt birku “no 0-3 aizliegts”, jo zaķītim pie rokām ir piešūti mazi zvaniņi, ko nākotnē zobainais Pēteris varētu potenciāli mēģināt nokost un norīt. Un tad nu viņš kādu laiku zvanītu kā tāds modinātājs.
Zaķītis ir neliels, bet tomēr pietiekoši liels, lai to uzskatītu par ievērojamu rotaļlietu. Tā likās arī Pēterim un viņš šodien sāka zaķīt aptaustīt. Atkal šo to daru citā istabā un ik pa laikam ieeju pārbaudīt, ko Pēteris, uz zemes zvilnēdams, dara. Skatos, šis to zaķīti galīgi slapju pataisījis, domāju, nu gan izpeldinājis zaķīti savās siekalās - tā, ka drīz būs jāliek uz radiatora. Atnāku otrreiz pārbaudīt, ko šis dara, lai panāktu zaķīša trimdu uz radiatoru. Guļ mans brašulis ērti iekārtojies uz muguras un ar abām rokām iestūķējis visu zaķīti mutē tik tāl, ka pa Pētera muti tikai zaķa ausis rēgojas ārā! Nē, nu nav jau nekāds vilks, aprīt zaķīti nevarēja, bet šī rotaļlieta būs tomēr jāatliek svarīgākam vecumam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru