Citiem sestdien bija Baltā nakts, bet Pēterim Emīlam bija baltā diena. Mēs ar draugiem devāmies pie Annelēm un izrādās, ka arī Sprīdīšos bija nopietns pasākums - tad nu visu apvienojām.
Es biju apbruņojusies pret visiem iespējamiem laikapstākļu pavērsieniem un Pētera garastāvokļa variantiem. Tātad mēs sākām pastaigu ar slingu, jo Pēteris pēdējā laikā ļoti protestē pret ratiem, notiek garas un skaļas skaidrošanās, celšanās it kā sēdus un vēdera preses treniņi. Tas izskatās tā, ka Pēteris saliec rokas elkoņos, atspiežas uz elkoņiem pret ratu dibenu un paceļ galvu, cik iespējams augstu. Fizioterapeiti šādas aktivitātes ļoti neatbalsta un lamājas skaļā balsī kaut ko tādu redzot. Tāpēc mēs daļu meža nostaigājām stāvus un, kad Pēteris bija nokusis, tad atlūza ratos un baudīja Brigaderes svaigo gaidu.
Pēc tam mēs devāmies uz pasākumu Sprīdīšos, kur plānoja uzstāties ar lasījumiem apmēram divdesmit rakstnieki un dzejnieki. Pasākums sākās ar gaidīšanu, jo rakstnieku autobuss bija aizmaldījies nez kur neceļos, un tad visus priecēja Balsis un Viesturs Jansons. Jāsaka, ka solo dziesmas Pēterim patika labāk, pie tām viņš nedaudz smējās, bet koris viņam arī tīri labi gāja pie sirds, jo to viņš klausījās ar lielām acīm un atplestu muti. Un nebija jau slikti!
Acīmredzot, pasākumam bija slikti organizatori, jo pēc koncerta tika izsludināta divdesmit minušu pauze. Nu, mīļie ļautiņi, kurš izsludina garu pauzi tieši pirms rakstnieku uzstāšanās?! Pēteris nevarēja paciest šo pauzi, arī citi bērni ne, un mums nācās braukt mājās, bet vismaz mums tika sākums no baltās dienas. Gan jau citreiz iespēsim arī nakti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru