Vēlēšanās mēdz būt dažādas, dažas no tām piepildās, dažas - nepiepildās. Nepiepildījās arī iepriekšējās Saeimas deputātu vēlēšanās nosēdēt visu sasaukumu, jo Valdis viņiem pakratīja ar pirkstu un sadeva pa biksēm. Tāpēc mēs šodien gājām piepildīt citu deputātu sapni - nosēdēt atlikušo sasaukumu.
No rīta cēlos ar svētku sajūtu, jo, lai cik tad dīvaini nebūtu, katrās vēlēšanās tomēr sajūtos kaut kā valstiski svarīgi. Tikai šoreiz tie svētki tādi švaki, jo galīgi švaki ar to izvēli - vecie vēži jau apnikuši līdz kaklam un jaunie vēži nepārliecina. Nu neko darīt, kaut kas jau jāievēlās.
Pēteris Emīls neizrādīja lielu entuziasmu par balsošanu. Viņš garlaikoti apskatīja vēlēšanu iecirkņa tantes, televīzijas ziņu žurnālistus, kas tur skraidīja un mēģināja visu nofilmēt no visiem rakursiem, un dziļdomīgi grauza savu mantiņu.Pēterim bija arī pilnīgi vienalga, ko liek mazajās aploksnītēs, viņaprāt, - kaut desmit lapiņas - ka tik neviens neiztraucē viņa filozofisko mieru.
Laikam esam pieprasītā vēlēšanu iecirknī - lielveikalā. Kur vēl tuvāk patērētāju sabiedrībai? Bet mēs arī esam slinkie patērētāji un tāpēc skolas patriotiskās jūtas sen kā atmestas un savas skolas vietā izvēlos balsot lielveikalā - nu kaut kā izdevīgāk. Bet tas tikai pagaidām, kad Pēteris sāks staigāt un arī saprast, kur iet, tad gan mēs iesim balsot uz manu skolu, lai zina, no kurienes sākas deputāts!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru