Pa brīvdienām (pirmdiena man arī bija brīvdiena) manā īpašumā nonāca vairākas bēbīšu lietas. Šīs lietas stāvēja uz dīvāna, lai es mazliet pierodu un aprodu, un saprotu, ko kur iekārtot, ko izmazgāt, un saprast kā ko pielietot.
Tiem, kuriem ir bērni, viss liekas vienkārši, bet tie, kuriem nav, oi, ziniet, krustvārdu mīklas ir vienkāršakas, nekā saprast, kas ir kas. Es, teiksim, joprojām nevaru atcerēties, kāds izskatās - lācītis, rāpulītis, bodijs - hmm, pirmie divi laikam ir viens un tas pats. Un tie visi mēdz būt ar garām un ar īsām piedurknēm un ar un bez kāju “piedurknēm”, - tātad ir jāsaprot, ko ar ko kombinē kopā. Nu varbūt pēc pāris mēnešiem es beidzot atcerēšos, kas ir kas.
Tad vēl tiem visiem kostīmiņiem ir daudz krāsu. Negribas jau saģērbt bērnu kā jaungada eglīti - ar zaļu lācīti, rozā jaciņu, zilām zeķītēm un oranžu cepurīti. Tātad paralēli apģērba veidam, ir jāpievērš uzmanība arī krāsu kombinācijai.
Uff, un vel ir izmēri. Līdz šim es biju pazīstama ar 34. un 36. izmēru, un vēl 39. - apaviem. Tagad esmu apguvusi, ka latviešu bērni piedzimstot parasti ietilpst 56. bēbīšu izmērā un daži lielie - 62. izmērā. Turklāt šie divi cipari ir divi izmēri pēc kārtas.
Nu, ja kādam tas viss kopā liekas vienkārši, sniedziet man privātstundas ar drukātiem materiāliem un bildēm.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru