Protams, ka Istabā var paēst, respektīvi, Galerijā Istaba var garšīgi pavadīt laiku.
Bijām nolēmuši apmeklēt kādu netradicionālāku vietu. Bija vēlēšanās vienreiz izpētīt to slaveno Sirmo, bet, protams, ka tieši dienā, kad bijām Istabā, par mūsu vēderiem rupējās arī, iespējams, slavens vai, gluži otrādi, absolūti neslavens, pavārs Ķauķis. Un, ai, kādas tur ir mērcītes!, kas tiek pasniegtas sākumā kombinēšanai ar maizi, būtu mūsu teikšana un bārmenis būtu ļāvies mūsu provokācijai apbruņoties ar daudz maizītēm, mēs nemaz netiktu līdz otrajam! Vēderi būtu pārāk pilni. Bet bārmenis bija ciets savās pārliecināšanas spējās, un mēs pārlieku daudz maizi nedabūjām, un līdz ar to varējam pēc ļoti apetītlīgiem salātiem uzbrukt otrajam.
Otrie bija dažādi, kādus nu kuram sirds kāroja, un, ziniet, ja jūs pasūtat, garneles, - tās būs pašam vien jāloba. Bet tas nodrošina absolūti veselīgu ēšanas ritmu, jo nevar taču ātri ēst garneles, ja tās ir jāizloba.
Pēc ilgstošas un patīkamas vēderu lutināšanas nācās nedaudz pārspriest dzīves jēgu un tikai tad pievērsties saldajam. Istabā pasniedz Skrīveru saldējumu, ko, saprotams, gatavo Skrīveros, nevis - paši galerijas pavāri. Saldējums tāds dīvains, bet interesants, principā pat varētu teikt, ka tas ir garšīgs. Iesaku, īpaši - ķiršu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru