Šodien pie mājas man mašīnā rādīja -18,5 grādus! Man jau likās, ka “nepieleks”, nebiju vienu diennakti mašīnu kustinājusi un šorīt tak skaitījās vēl aukstāks rīts kā iepriekš, bet neko, - “pieleca” bez protestēšanas. Tas silda sirdi.
Sirdi sildīja arī šodienas advokātu seminārs par domēnu strīdiem, nu ne jau pats seminārs, bet daudzie kursabiedri un paziņas, kas tika satikti. Šķiet, ka liela daļa kursabiedru gadu gaitā ir kļuvuši par advokātiem. Nez, kas tā dzen uz tiem advokātiem.
Lielais komunikācijas apjoms un vispārējā interese par manu vēdera iemītnieku mani pamudināja saņemties un beidzot aiziet kaut ko nopirkt bērnu audzināšanas vajadzībām. Citādi man vēl nekas nebija iepirkts. Tagad ir, mazlietiņ.
Jums varbūt liekas, ka pie mums Latvijas valstī bērnus laist pasaulē var par brīvu un tā vienkārši, kā to proklamē valsts ierēdņi. Tiesa ir tas, ka pats bērns piedzimst par brīvu, toties, piemēram, “dzemdību komplekts” ar kaut kādiem paladziņiem par LVL 7,78 jums ir jāpērk pašam. Pluss vēl miljons lietas, kam ir jābūt līdzi uz slimnīcu. Saprotams, ka nekas jau nav obligāts, bet, ja kaut kas no tā visa nav, tad nodaļā uz jums paskatīsies kā uz no Marsa nokritušu un tad ar gariem zobiem varbūt aizies sameklēt kādu lieku dvielīti, ja māmiņa no Maskavas forštates nebūs pasteigusies jums priekšā.
Starp citu, mans trusis Rodžers sver 2,5kg, tātad apmēram par vienu kilogramu mazāk nekā jaundzimis mazulis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru