Mantas

Pēterim Emīlam bija jāizpērk dāvanu karte mantu veikalā.

Jāatzīst gan, ka Pēterim joprojām tradicionālās mantas ne īpaši interesē. Viņš daudz vairāk aizraujas ar plastmasas sarkanajiem ievārījuma toverīšiem un skanīgajām metāla bļodiņām, nekā ar bērnu mantām. Un grabuļi viņu nekad nav īpaši interesējuši.

Viena no Pētera mīļākajām mantiņām ir maza dzeltena plastmasas vardīte, kas ir iekļauta vannas peldēšanas rotaļu komplektā kopā ar tikpat mazu zilu zivi un bruņurupuci, kas šos abus spēj noturēt uz muguras. Man ir aizdomas, ka Pēterim patīk dzeltenā krāsa, jo mazo zilo zivi viņš liek mierā, toties vardīte parasti tiek iestūķēta mutē līdz pusei (jo dziļāk nav iespējams ielikt), skatītājam pamīšu rādot vai nu galvu vai pakaļgalu, un ar dzelteno vardīti mutē Pēteris var diezgan ilgi dīdīties uz paklāja un pat mēģināt ar pilno muti izdot kādas skaņas.

Vēl Pēterim ļoti patīk apaļas vides objektu detaļas. Teiksim, vakar uzklāju palietotu segas pārvalku viņa placdarmam. Pirmais, ko Pēteris atrada, bija pārvalka lielās baltās pogas. Tad nu viņš kādu pusstundu mēģināja no četrrāpus pozīcijas noliekties un iekosties pogās. Brīžiem viņš bija vērojams noliecies kā rūpīgs zinātnieks pētām un balstām pogas un brīžiem viņš bija iekodies pogās un pārklājs nokarājās viņam no mutes un vilkās līdzi kā šlepe tik ilgi, iekams pogas tika atlaistas.

Bet šodien mums bija jāiegādājas īstās mantas par diezgan lielām summām. Tad nu Pēteris dabūja (vēl gan nedabūja) visu ko, par ko viņam varbūt būs interese pēc gadiem diviem. Vienīgais, ko Pēteris saņēma no aktuālajām mantām, bija grāmata. Grāmatas arī Pēteri uzrunā. Šī gan bija īpaša - ar koka lapām un sarkanu bumbuli, kas ar gumiju satur kopā lapas. Tad nu bumbulis šodien sacentās ar vardīti un arī pavadīja krietnu laiku Pētera mutē. Un tāds viņš, mazais zinātnieks, tur figurēja pa paklāju - četrrāpus un ar grāmatu mutē.