Pētera Emīla galvenā rotaļu istaba ir iegājusi pārejas posmā, lai drīz uzsāku dzīvi jaunā ērā. Citiem vārdiem - ir sācies remonts.
Tas nozīmē, ka Pētera galvenais rotaļu laukums tagad ir apmēram pusotrs reiz pusotrs metrs. Par rotaļu laukumu to gan grūti nosaukt. Tas vienkārši ir istabas stūris, kur ir sabērtas visas mantiņas, bet jāsaka godīgi, ka patreizējā rāpošanas posmā Pēterim bērnu mantiņas neinteresē, tāpēc tās nekustīgi stāv stūrī - kā no rīta nobērtas, tā vakarā nav izkustinātas. Toties topā ir visa veida čības un zābaki, vienvārdsakot, pirmais, kas ir brīvi pieejams un nepiesiets.
Pateicoties remontam un savai zinātkārei, Pēteris tagad štātes maina divas reizes dienā, un, ja ir jāiet cilvēkos, tad sanāk pat trīsreiz mainīt. Citādi var nākties ciemoties ar baltām remontnieka biksēm. Jo kas gan var būt interesantāks par maziem vecas tapetes gabaliņiem vai par kaļķainu grīdu? Un, ja vēl tam visam pa vidu skaidra trusis, par ko vienmēr ir zināma interese, ir pat grūti izvēlēties, uz kuru vietu rāpot vispirms.
Bet kopumā Pēteris tomēr saprot, ka pagaidām labāk ir uz remontu noskatīties no malas, nevis tajā piedalīties, jo pat pie atvērtām remontistabas durvīm, Pēteris rātni sēdēja un visu vēroja no sliekšņa. Pa brīžam gan Pēteris nočiepa kādu tapetes gabaliņu un uzsūkāja kā skābu bārbeles konfekti, - gluži kā vecmāmiņa, kas, skatoties teātra izrādi, parasti čaukstina līdzpaņemtās bārbeles konfektes. Toties pēc tam Pēteris varēs spēlēties svaigā istabā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru