Mana pirmā garā atvaļinājuma diena. Šodien devos uz VSAA nokārtot maternitātes pabalstu. Principā skan diezgan jocīgi - es un maternitātes pabalsts, bet nestrādāšana, ārsta zīme, mazuļa riņķa dancis pa vēderu un pats vēders, kas joprojām pārsteidzoši ielien 36 izmēra jakā, neskatoties uz to, ka atbilst visiem valsts izdomātajiem medicīniskajiem standartiem, liecina par to, ka dzīves izmaiņas laikam vairs nevar noliegt un tās ir sākušās fundamentāli.
Kamēr, tu, cilvēk, strādā, šķiet, ka viss rit savu ierasto gaitu. Bet, kad tu vairs nestrādā, ir jāsastopas ar citu realitāti - valsti un pabalstiem, un jāizcīna pirmā mazā cīņa ar rindām.
Zemgales priekšpilsētas VSAA uzgaidāmā telpa ir 10x5m liela un tajā ir saspiedušies apmēram cilvēki divdesmit pieci. Aģentūras numuru mašīna topošās māmiņas ieskaita pie slimniekiem un abām kategorijām piešķir vienu pogu. Tātad topošajām māmiņām ar vēderiem nav nekādu privilēģiju un mazāks gaidīšanas laiks par citiem grūtdieņiem. Nu neko - nākas izbaudīt talona gaidīšanas ilgumu.
Nevalstiskās iestādes, tādas kā ARS, citas poliklīnikas un pat Rimi, gan iežēlojas un saīsina grūtnieču gaidīšanas laiku rindās. Tikai pirms mēneša atklāju, ka Rimi piecu produktu rindā var stāvēt arī grūtnieces un mātes ar maziem bērniem. Tātad es ar saviem milzum lielajiem ratiem varu piebraukt pie piecu produktu kases. Lai gan. Zināma loģika Rimi darbībās tomēr ir, jo diezin vai uz pabalstu sēdošajiem cilvēkiem ir iespējams piekrāmēt pilnus ratus.
Tā es aizdomājos sēdot VSAA 10x5m un no pārdomām mani iztraucēja nesajaucams urīna aromāts. Pamanīju, ka lielākā daļa apmeklētāju ir pārbēguši uz otru telpas pusi, bet tā kā tur brīvu krēslu nav un sazin cik ilgi vēl būs jāgaida, nākas saskarties ar valsts realitāti un paciest savā tuvumā večuku ar klasisko aromātu. Strādājot lielā un starptautiskā advokātu birojā, ikdienā sazvanoties un lietas kārtojot ar CEO vai sliktākā gadījumā - globālu korporāciju pārstāvniecību vadītājiem, šādi aromāti jūsu kabinetā neienāk. Un liekas, ka šāda pasaules daļa eksistē tikai Tautas balss sižetos. Tagad ir citādi. Vienā dienā tu pamani to, ar ko gadiem neesi sastapies. Bet vai tas ir slikti?
Tante pie VSAA lodziņa ir pārsteidzoši laipna un izstāsta man visu, ko vēlo zināt, un apsola lēmumu atsūtīt uz e-pastu - beidzot laikam būsim iekāpuši elektroniskajā laikmetā.
Vēl divi lietderīgi šīsdienas secinājumi no dzīves: Mēness aptiekās viss ir par apmēram vienu latu dārgāks, un automašīnas joprojām nerespektē gājējus, un arī pat ne grūtnieces - visi nesās kā lidmašīnu kavējot!
Hei, blogere!!! :)
AtbildētDzēstBtw, pieredze liecina, ka uz Rimi atro rindu ne vienmer var palauties, jo biezi vien ir gadijies ta, ka mana atra rinda ir parvertusies par visilgako visa veikala. Paskatoties uz parastajam rindam cilveki sen jau ir nomainijusies un sez jau masinas vai kur citur dodoties projam, bet es vel joprojam stavu rinda ar saviem paris pirkumiem.
Kas attiecas uz masinu jonosanu, tad tas un kajamgajeji vienmer Latvija ir bijusi dazadas frontes puses un visticamak, ka ta tas paliks vel ilgu laiku. Kultura uz celiem pie mums ir ienakusi nesen un velkas loti kutri.
Tiesa, esmu pamanījusi, ka daži kasieri burtiski guļ pie savas kases!
AtbildētDzēst