Esmu novērojusi dažas interesantas pozas un darbības, ko Pēteris izveic miegā un pirms miega. Pirmkārt, viņam patīk gulēt kā Rodēna domātājam - ar saliektu kulaciņu paliktu zem zoda. Izskatās ļoti filozofiski.
Un, otrkārt, kad Pēteris lēnām mieg ciet un lēni virina acis, kā to dara visi bērni, ik pa brīžam viņš strauji atver acis un pārbauda, vai ir droši iemigt, strauji paskatās vai nu uz augšu, vai uz sānu, ar grimasi - es Tevi pieķēru!, - un pamēģini nebūt tuvumā. Viņš neredz tik tālu, bet jūt gan. Tā kā tāds mazs lapsēns - viltīgs.
Kamēr Pēteris guļ, man joprojām ir iespēja darīt jebko. Dažreiz paskatos savu mīļo Top Gear raidījumu ierakstus.
Mani joprojām fascinē, cik daudz līdzekļu BBC investē šajā raidījumā. Protams, to skatās visā lielajā Lielbritānijā, tātad vērotāju pulks ir krietni lielāks, nekā Latvijas divi miljoni. Īpaši šajā raidījumā mani fascinē režisora un operatora darbs. Protams, ir jautri klausīties komentētāju jokus, uzzināt lietas par mašīnām, bet joki ir tikai daļa raidījuma; katrs sižets tiek izveidots ļoti pārdomāti. Katrā sižetā tiek parādīta kāda odziņa, un ne jau izrādītās mašīnas odziņa, bet - režijas odziņa, kas tiek lieliski nofilmēta. Un tas mani fascinē, tas ļauj atšķirt jebkura režisora un operatora darbu no patiešām izcila šo abu speciālistu darba.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru