Urā! Es beidzot varu nostaigāt prāvus gabalus - mēs vakar bijām Spicē, ar kājām. Un Spice pēc googlemaps izklāsta atrodas 2,5km no manām mājām. Ļoti vajadzēja pastu, tāpēc gājām uz Spici, jo tur ir tuvākā pasta nodaļa, kas ir pieejama ar ratiem, un, saprotams, nācām arī atpakaļ. Āgenskalns, protams, ir tuvāk, bet tā pasta nodaļa vairāk atgādina Golgātas kalnu ar simts pakāpieniem, un ar ratiem nav pieejama.
Spicē man bija trīs bumbiņu saldējuma pitstop, kas gaidīšanas laikā man nenormāli garšoja. Dīvaini, bet tagad man tas saldējums nemaz tā vairs negaršoja - ja nu vienīgi olu liķiera bumbiņa, jo olu liķieris man laikam garšo jebkādā veidā.
Ir pagājuši divarpus mēneši no pirmā bloga ieraksta, kas stāstīja par VSAA apmeklējumu. Šodien mēs atkal bijām VSAA, nu jau divatā, un kā jau tas gadās ar valsts iestādēm, būs jāiet vēl arī trešo reizi, jo, redziet, tam vecāku pabalstam ir jāpiesakās vēlāk - ātrākais, mēnesi pirms tas pienākas. Tāpēc manu iesnieguma lapiņu neviens neņēma pretim un laipni aicina atnākt pēc divām trim nedēļām, jo tad viņi jau varēs pieņemt manu iesniegumu. Nē, nu interesanti, it kā es pa divām trim nedēļām pēkšņi pārdomāšu un izlemšu doties strādāt, - tad man pabalsts nepienāktos.
Bet ceļā uz VSAA mēs gājām pa Pilsoņu ielas posmu, kas mazliet atgādina Maskavas forštati. Narkomānu gan tur nav, bet ir apšaubāma izskata nameļi, ir vesela rinda ar dzērājiem, kas dirn vārtrūmēs un gaida nesagaidāmo, un pa ielas vidu brauc transports, lai atgādinātu, ka iela ir diezgan dzīva. Ļoti kolorīta iela.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru