Brūnīši

Bez kondensētā iebiezinātā kakao piena un Haagen dazs saldejuma, es vēl ļoti dievinu braunijus - tādus sulīgus, saldus un treknus.

Nesen viena biedrene man iedeva brūnīšu recepti un es nolēmu, ka recepte ir, kā teikt, paceļama pat manām diletanta - konditora spējām. Var arī teikt, ka vēlme ēst brūnīšus bija lielāka par slinkumu peldināt sviestu un šokolādi uz uguns. Bet pagāja vismaz divas nedēļas, iekams es saņēmos aiziet uz veikalu nopirkt tumšo šokolādi, jo pārējās sastāvdaļas nav nekas ekstrēms un parasti atrodas mājās.

Uzzināju, ka recepte ir domāta jeb aprēķināta konkrēta izmēra pannai, toties manējā ir ļoti liela panna, bet šokolādes man bija tikai tik, cik bija. Tātad jāimprovizē ar pannu. Improvizēt dzīvē es varbūt protu, bet virtuvē, uuu, nu tur visādi var sanākt! Parakājos pa plauktiem un atradu folliju, no kā varētu uztaisīt mazāku sudraba panniņu, bet follijai esot jābūt “cepamajai” - tik daudz es zinu. Apskatīju iepakojumu un, izrādās, ka es savā praktiskumā esmu tieši tādu iegādājusies, jo neies jau pirkt divas follijas, vienu cepšanai un otru ietīšanai, laikam tāpēc bija iegādātā follija visiem dzīves gadījumiem.

Pēteris Emīls par visu notiekošo virtuvē nebija iepriecināts un sūdzējās, ka viņam netiek veltīta pietiekoša uzmanība. Acīmredzot, viņš gribēja izpildīt savu jaunāko rotaļu, tas ir, sagaidīt, kad mamma apsēžas uz grīdas, ērti uzlīst virsū mammas kājām un līst pa klēpi, un badīties ar galvu, un kost, bet mazais, mīļais kamolītis šoreiz netiek mammai klāt, jo mamma ir pārņemta ar brūnīšiem.

Uztaisīju panniņu un ķēros klāt mīklai. Visvairāk mīklas gatavošanas procesā mani tracina daudzās un dažādās darbības, kas jāizpilda ar atsevišķām sastāvdaļām, tāpēc man ideāla mīkla būtu - savācam visas sastāvdaļas, saberam vienā bļodā, samaisām un gatavs! Diemžēl brūnīšu dēļ nācās papūlēties, jo atsevišķi vajadzēja kult olas un atsevišķi vajadzēja kausēt šokolādi un sviestu. Kā jau iesācējs, sametu šokolādi un sviestu bļodā un cepinu pa taisno uz uguns, un eku, šeku, izrādās pēc pus minūtes tas viss sāk jau svilt klāt pie bļodas dibena - tātad, ir vēl jāpiepūlas un jāmaisa, lai nepiedeg. Aaaaa, un principā, ja kārtīgi palasa recepti, acīgākie cilvēki pamana, ka šīs divas kūstošās sastāvdaļas ir jākausē ūdens peldē - tātad vēl vienā traukā. Bet es jau neiešu visu sarežģīt, nogriezu mazu uguni, un šokolāde vairs necentās piedegt pie bļodas. Kad viss bija izkusis, ātri, ātri, lai masa nepaspēj atdzist, sabēru klāt visu pārējo - un folijai virsū!

Un brīnumi! Pēteris pat brīnījās, ka mamma uz mirkli aiz sajūsmas pamist, ēdot brūnīšus un piedzerot pienu. Pilnīgi laiks apstājās. Kas gan var būt labāks par šo?!