Tirgus

Kā jau katru gadu, arī šogad man bija vēlēšanās aiziet uz LMA Jarmarku. Domāts - darīts.

Cenas kā jau tirgū - dažādas, bet diemžēl tām ir novērojama tendence kāpt. Teiksim, man nekādi necēlās roka nopirkt trīs skaistus uzgleznotus lāčus Pētera Emīla nākotnes istabai, kas bija radīti uz neliela izmēra finiera gabala par LVL 80 - nu pārāk sālīti tie lāči, bet ļoti aizkustinoši mīlīgi. Tā vietā piepildījās viens no maniem kārtējiem nekad nesaki nekad stāstiem.

Man vienmēr ir licies, ka nekad nepirkšu mākslinieku vai amatnieku radītās rotaļlietas, jo tās manā ieskatā ir pārāk dārgas un pārāk, nu teiksim, mākslinieciskas, respektīvi no iecerētās lelles vai zaķa tik tāds veidols vien ir un mazajam ir krietni jāiedziļinās, lai uzminētu, kas tas galaprodukts īsti ir domāts. Bet nekad nesaki nekad. Un tāpēc šodien Pēteris dabūja savā īpašumā simpātisku drēbes sunīti, droši vien ar vati vēderā, kas pat stāv kājās - tāds brūngani raibs ar dzeltenu lentu ap kaklu. Un sunītis patiešām atbilst savam zīmola Ludoo piedāvātajam nosaukumam - Uzticīgais sunītis.

Bet tur visa kā ir daudz, un ir grūti izvēlēties kaut ko vienu vai vispār kaut ko. Tomēr šoreiz tika atrasts cerētais un Pētera galvenās spēļu istabas gleznu kolekcijai, kur beidzot pie sienas ir piekārti lielie, ilgi savu kārtu gaidījušie Adrianas Vīgneres elektrības stabi, ir pievienojies vēl viens urbānisma šedevrs. Nāciet un skatieties!