Dažus savus mazos draudziņus Pēteris Emīls, šķiet, ka pazīst labi. Savu sajūsmu Pēteris izrāda, sēžot redzamā vietā. Viņš vicinās ar rokām un mēģina kaut ko stāstīt sava valodā, un vairumā gadījumos stāsts izklausās pēc skaļiem spiedzieniem. Tomēr, tas notiek gadījumos, kad Pēteris ir jau labi pazīstams ar mazo draugu. Ja atnācējs nav pazīstams, tad Pēteris viņu ilgi pēta, nebaidās un mammu nemeklē, bet pēta.
Ja Pēteris satiek mazo draugu Matīsu, kas lielos vilcienos jau ir liels pusotru gadu vecs puika, Pēteris sajūsmā vicina rokas. Tad abi puikas komunicē; Matīss domā, ka Pēteris prot staigāt, tāpēc paņem viņu pie rokas un mēģina kaut kur aizvest. Pēteris tajā brīdī domā, ka Matīsa roka ir mantiņa, un mēģina iekampt.
Pie mums bija atnākusi ciemos arī vienaudze Jasmīna, un Pēteris viņu uzaicināja pasēdēt virtuvē uz grīdas. Abi sēž, skatās viens uz otru un Jasmīna, kā jau meitene, sāk stāstīt savas lietas. Pēteris tikai skatās un brīnās, un klausās. Kādas divdesmit minūtes uzmanīgi klausījās, un tad skaļi izteica savu sajūsmu par ciemiņu. Ar to arī runas slūžas bija vaļā, un Pēteris arī sāka skaļi izteikties - laikam dienās būs dziedātājs vai prezentēs projektus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru