Šovakar bija pirmie Pētera Emīla Ziemsvētki, - principā pirmie būs tikai rītdien, bet šovakar bija pirmais Ziemsvētku vakars. Tātad pirmā reize, kad Pēterim oficiāli bija iespēja saņemt dāvanu valstiski un vispasaulīgi svinamos svētkos.
Pēteris visu dienu uzvedās kā paraugbērns, ļāva mammai no deviņiem rītā aktīvi darboties, gatavoties svētkiem, darināt saldumus un pa vidu vēl pieskatīt mazo acuraugu. Pēteris bija prātīgs un savus spēkus sadalīja proporcionāli plānotajam dienas garumam un izvēlējās nodoties divām diendusām, lai vakarā par pārsteigumu citiem un sev varētu jāņot pie eglītes ilgi un dikti. Man pat šķiet, ka viņš kaut kā intuitīvi jūt, cik gara un atbildīga būs diena, jo pagaidām visos svarīgos gadījumos viņa gulēšanas laiki ir ideāli sakrituši ar mammas un Pētera vajadzībām.
Pēteris ļoti priecājās par saņemto uzmanību un arī par dāvanām. Dāvanu nebija daudz, bija divas. Viena, ar “zobu asināmajiem” rīkiem, bija ietīta čaukstošā krāsainā papīrā. Šeit cīņā par Pētera uzmanību viennozīmīgi vinnēja iepakojums. Kad Pēteris pusstundu bija čaukstinājis, grauzis un mētājis iepakoto dāvanu, mēs to attaisījām un varēja nogaršot arī zobgraužus. Un turpmāko vakara daļu Pēteris izlikās par lielu zobu higiēnas fanu un pārvietojās un sēdēja ar zobu birstīti mutē.
Otras dāvanas kārta ienāca vēlāk. Koka puzle ar krāsainām automašīnām bija ietīta caurspīdīgā čaukstošā papīrā ar baltām zvaigznītēm. Zvaigznītes ta zvaigznītes, bet puzle dabūja trūkties ne pa jokam! Pēterim laikam patika gan papīrs, gan krāsainās mašīnas, tāpēc iepakojums bez žēlastības tika dauzīts pret grīdu, lai mašīnas ātrāk izbirtu ārā. Cīņa vainagojās panākumiem un, pēc intensīvas iepakojuma un puzles dauzīšanas, mašīnas tik tiešām pa vienai birt ārā no savām vietām koka puzlē. Tā nu Pēteris tika arī pie graužamām koka mašīnām, un kādu brīdi nevarēja saprast, kas viņam garšo vairāk: papīrs, koka mašīnas vai graužamrīki, bet visas dāvanas Pēterim patika.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru