Trusis Rodžers šodien devās uz ikgadējo apskati poliklīnikā, un uz - ikgadējo poti. Un kā jūs domājat, vai viņam patīk tapt iestumtam somā, protams, ka - nē. Tā nu viņš tāds pūcīgs sēž mašīnā, somā, kurai aizdare ir atvērta, lai būtu gaiss un lai nebūtu tumsa, un gaida katru ilgāku auto apstāšanos par zīmi, ka var rāpties no somas ārā.
Bet rāpties ārā nevar, jo ir tikai jāsāk doties uz poliklīniku. Kā daudzi zina, Rodžis ir ļoti sabiedrisks un īpaši nebaidās. Viņš netrīc arī poliklīnikā, gluži otrādi, pēc pāris sekundēm sāk līst pa sev ierādīto galdu un ostīt visu, un jau tūlīt lēks uz grīdas. Ārsts ir patīkami pārsteigts par šādu uzvedību un saka, ka parasti truši vai nu trīc un baidās, vai aiz bailēm ārdās tā, ka knapi var noturēt.
Vispār poliklīnika mums ir smalka, tur tādi aparāti, kādus esmu redzējusi arī cilvēku kaišu diagnosticēšanai izmantojam. Un nav jau brīnums - mēs apmeklējam Kalnciemielas poliklīniku renovētā koka mājā. Kalnciemielas kvartālā tā gan neatrodas, bet turpat netālu tā, ka Rodžis ir tāds pusintelektuālis, ja poliklīnika būtu Kalnciemielas kvartālā - būtu simtprocentīgs intelektuālis.
Pēc tam mēs uz mazu brīdi iegriezāmies Spices rimi. Rodža soma, protams, bija atvērta un viņa purns bija labi saskatāms. Kādi brīnumi bija bērniem, un arī pieaugušajiem, kas viņu pamanīja. Neviens taču nebrīnās par maziem suņiem somiņās, bet par manu trusi gan brīnījās, Rodžim burtiski pielūdzēju pulki skrēja līdzi un, kamēr es izlikos nemanām ieinteresētos publikas dalībniekus, mums ar Rodži no visām pusēm skatītāju netrūka. Interesanti. Bet Rodžis jau ir tāds smuks - nav jau brīnums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru