Man parasti ir jāpalabo viens izteiciens. Un ‘parasti’ es saku tāpēc, ka izteicienu ir nācies palabot nu jau kādas reizes astoņas. Runa, protams, ir par Pētera Emīla svētku svinēšanu. Gandrīz katrs otrais saka, ka Pēterim nu gan ir liela svinēšana, var svinēt no Jāņiem līdz Pēteriem, bet man nākas iejaukties un teikt, ka Pētera Emīla gadījumā svinēt var no Emīliem līdz Pēteriem. Redz, kā veikli tie vārdi iegadījušies!
Tad nu šodien mazliet pasvinējām. Un cik daudz es saņēmu apsveikumus - Pētera vietā, saprotams, bet vienalga patīkami. Ilgi jau tā nepiestrādāšu par Pētera sekretāri - daži gadi, pat mazāk.
Bet es pamazām sāku apjaust jēgu domai, ka vecāku lielākais prieks ir bērnu sasniegumi vai svētki šajā gadījumā. Bērna prieks, tie smaidi un ķiķināšana, ir tik sirsnīgi, ka ne vārdos izteikt. Tas ļoti silda - vairāk par +30 grādiem kārstā vasaras dienā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru