2011. gada 3. jūnijs

Paciņa

Ar ko jūs var pārsteigt? Mani ne pārāk bieži izdodas pārsteigt, jo man parasti liekas, ka lai cik izdomas bagāts ir pārsteigums, tas tomēr nav nekas tāds, ko nevarēja sagaidīt noteiktā situācijā. Bet dažreiz cilvēkiem tomēr izdodas mani pārsteigt. Šoreiz tas izdevās manai draudzenei.
Vakar pa dienu ēdam ar Pēteri, vai precīzāk, - ēd viņš, un dzirdu, ka blakus istabā runā nepazīstama vīrieša balss, bet tā laipni un pozitīvi, un balss saka, ka esot no manas draudzenes, kas dzīvo Zviedrijā, un vēloties satikt mani. To dzirdot nodomāju, ka mana draudzene, kurai mēnesi vēlāk Zviedrijā piedzima brašs puika, vēlas mani kaut kā pārsteigt un varbūt ir atsūtījusi paciņu ar kādu cilvēku, kas brauc uz Latviju. Tie ārzemju cilvēki tā mēdz dažreiz darīt un caur cilvēkiem kaut ko nodot. Pēteris paēda un mēs gājām skatīt, kas tad mums tur ir atsūtījies.
Liels bija mans pārsteigums, kad paciņas vietā bija atbraucis pats draudzenes dzīvesdraugs, nu tā - garām skrienot no Stokholmas, pa ceļam uz citām darīšanām, tieši, lai apskatītu jauno pilsoni Pēteri Emīlu. Un es, protams, nebiju redzējusi telefonā draudzenes zvanus, tāpēc pārsteigums izvērtās par riktīgu pārsteigumu. Nu tik mīļi. Pēteris arī bija pārsteigts un pat uzsmaidīja pēkšņajam viesim kā pieklājīgs mājastēvs. Bet mēs lielie parunājām par maziem puikām.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru