2011. gada 14. jūlijs

Aukles

Pēterim Emīlam manu stundu laikā ir bijušas pirmās divas aukles. Pagaidām Pēteris testu ar auklēm iztur labi jeb ir, protams, otra iespēja, ka aukles ir tik labas, ka tas nav nekāds tests, bet patīkama kopā būšana.
Principā Pēteris Emīls nometnē ir topā, jo, ja ir labā noskaņojumā, un pirmo dienu laikā viņš pārsvarā ir labā noskaņojumā, viņš koķetē un smaida visām meitenēm, kas viņam pievērš uzmanību. No puišiem nebaidās un reizēm uzsmaida arī puišiem. Un, protams, ka visiem patīk, ka bērns smaida, nevis bļaustās. Pabļaustāmies mēs tikai savā istabā, reizēm.
Tā kā Pēteris iet gulēt ap astoņiem, man pagaidām ir bijušas visas iespējas piedalīties vai skatīties vakara pasākumus. Svētdien bija iepazīšanās, to es mazliet paskatījos ar Pēteri slingā. Pirmdien bija ārkārtīgi lielisks beztalantu šovs un, tā kā zāle ir blakus mūsu istabai, skatījos visu pasākumu un pa brīžam aizgāju paklausīties pie durvīm, vai Pēteris neizdveš kādu skaņu. Vistalantīgākie bija klusie dīdžeji, kas it kā spēlēja uz glāzēm, bet neizdvesa ne skaņas, - tiešām ļoti attapīgi. Vēl man vaigu sāpes no smiekliem sagādāja puišu grupa, kas talantīgi, Džo Kokera pavadījumā, saģērbās, jo parasti šīs mūzikas pavadījumā izģērbjas. Nenormāli pārsmējos.
Aizvakar bija orientēšanās pa Trikātu un Pēteris tika astoņos nolikts gulēt mobilajā gultā - ratos, un mēs pastaigājām pa pilsētu un vērojām orientieristus.
Vakar bija pirmais svecīšu vakars Trikātas Jāņa baznīcā. Aizbraucām uz baznīcu ar mašīnu, jo baznīca atrodas krietnus divus kilometrus no Trikātas skolas, kur esam apmetušies. Devāmies ceļā ļoti laicīgi ar domu, lai Pēteris pagūst aizmigt pirms sākas pasākums. Plāns izdevās lieliski. Pēteri nespēja pamodināt ne baznīcas zvani, ne ērģeļu priekšnesumi. Bet, kad puiši sāka muzicēt uz akustiskajām ģitārām, Pēterim momentāni atsprāga acis vaļā, laikam no pārsteiguma par interesanto skaņu. Tā nu Pēteris ar pārsteigtu seju, lielām acīm un gandrīz sastindzis turpināja klausīties visu pasākumu. Kad svecīšu vakars beidzās, Pēteris aizmiga. Laikam saprot, ka baznīcā nav jāguļ, bet ir jāklausās. Atpakaļ uz Trikātu braucām pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, jo ielikām Pēteri ar visu kulbu aizmugurē, lai nepamodinātu, un tā viņš turpināja saldi gulēt līdz pat vieniem naktī, nemaz nenojaušot, ka pa to laiku pārceļojis no vienas vietas uz otru un vēl ar ratiem paspējis pabraukt.
Šovakar bijām uz barikādēm! Ar Olafu Brūveri. Daži dziedāja, daži barikādējās un daži brauca ar tankiem, bet labie beigās uzvarēja - kā jau visās pasakās.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru