Šovakar beidzas mūsu trīs nedēļu ballīte Trikātā, vasaras SVV! Kāda bija Trikātas vasara? Lie-lis-ka! Mēs ar Pēteri Emīlu varētu vēl kādas trīs vai kaut desmit nedēļas tādā ritmā nolaist. Atšķirībā no citiem gadiem man nav problēmu piecelties uz karogu un brokastīm astoņos no rīta, jo Pēteris citreiz pamostas jau pusseptiņos no rīta un, tā kā skolā nav aizkari, Pēteri nav iespējams pierunāt gulēt, ja viņš ir ieskatījies saulītē un izlēmis, ka ir rīts. Tūlīt, tūlīt pietrūks galda dziesma un vakardziesma, un pietrūks savas stundas, kuras kā parasti bija aizraujošas ar jaunajiem un vecajiem audzēkņiem. Katru gadu audzēkņi raksta pateicības vēstules sponsoriem un daļa no tām man ir jāpārlasa, un bija prieks lasīt, ka lielai daļai audzēkņu manas stundas ir vienas no mīļākajām stundām.
Arī Pēterim, šķiet, viss patika, jo viņš uzvedās vienkārši lieliski. Gandrīz katrs otrais nometnes dalībnieks paguva atzīmēt, ka Pēteris nu gan ir ļoti mierīgs un nemaz neraud, bet mazi bērni taču raudot. Taisnība, viņš tiešam laikam jutās šeit labi, tāpēc arī uzvedās labi.
Šie audzēkņi tik tiešām bija lieliski un radoši, šis bija pirmais gads manā SVV vēsturē, kad audzēkņi pamanījās iznest cauri savus audzinātājus ar samērā inteliģentiem jokiem. Vienu nakti, kad audzinātāji bija mazliet aizkavējušies pie ezera, audzēkņi bija aizkrāmējuši visas kāpnes ar krēsliem, ar zobu diegu aizbarikādējuši durvis un sanesuši audzinātāju matračus bērnu izlietņu telpā. Izskatījās samērā jautri.
Tad nu krāmēsim mantas un dosimies rīt atpakaļ uz karsto Rīgu, kur, ja nav patreiz karsts, tad drīz noteikti būs. Rīga, bīsties, mēs nākam atpakaļ - atpūtušies un svaigi!
Arī Pēterim, šķiet, viss patika, jo viņš uzvedās vienkārši lieliski. Gandrīz katrs otrais nometnes dalībnieks paguva atzīmēt, ka Pēteris nu gan ir ļoti mierīgs un nemaz neraud, bet mazi bērni taču raudot. Taisnība, viņš tiešam laikam jutās šeit labi, tāpēc arī uzvedās labi.
Šie audzēkņi tik tiešām bija lieliski un radoši, šis bija pirmais gads manā SVV vēsturē, kad audzēkņi pamanījās iznest cauri savus audzinātājus ar samērā inteliģentiem jokiem. Vienu nakti, kad audzinātāji bija mazliet aizkavējušies pie ezera, audzēkņi bija aizkrāmējuši visas kāpnes ar krēsliem, ar zobu diegu aizbarikādējuši durvis un sanesuši audzinātāju matračus bērnu izlietņu telpā. Izskatījās samērā jautri.
Tad nu krāmēsim mantas un dosimies rīt atpakaļ uz karsto Rīgu, kur, ja nav patreiz karsts, tad drīz noteikti būs. Rīga, bīsties, mēs nākam atpakaļ - atpūtušies un svaigi!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru