Mantas

Jūs esat kādreiz rēķinājuši, cik mantu ir jāņem līdzi uz trim nedēļām? Es to rēķinu jau piekto gadu pēc kārtas. Parasti gan es dodos uz divām nedēļām. Uz SVV nometni.

Mantas nākas ņemt līdzi daudz, īpaši drēbes, jo parasti SVV mājvietās veļasmašīnas vai nu nav pieejamas, vai ir jāsastopas ar zināmu grūtību līmeni, lai drēbes nokļūtu mazgāšanā, bet tad nav nekādas garantijas, ka kaut kas nesakrāsosies. Tāpēc mīļākās drēbes tā vai tā nākas mazgāt ar rokām vai likt koferī atpakaļ, lai tās gaida savu mazgāšanu Rīgā.

Man mājās ir viens ļoti liels koferis, tur var kādus 40kg salādēt iekšā, un uz SVV es parasti dodos ar šo koferi, plus vēl kādi pāris maisiņi, un plus vēl rokas koferītis pilns ar kosmētiku un smaržām, kas aizņem apmēram pusi no koferīša. Patreiz smaržas diemžēl nevaru lietot, citādi Pēteris Emīls, pasmaržojot mani, varētu apjukt, tāpēc šoreiz mazais koferītis nav jāņem. Un lielo koferi paņemt nevaru, jo mašīnas bagāžniekā ir jāliek Pētera rati, kas aizņem pusi no bagāžnieka. Tāpēc pēc laipna drauga ieteikuma (un citu variantu jau arī nav) manas un Pētera mantas ir sapakotas simtiem maisiņos, kas rīt ieguls mašīnas bagāžniekā. Līdzi ir jāņem pat gultasveļa, tā, ka būs ko saspringt, kamēr visu dabūs mašīnas bagāžniekā, jo es nevaru atļauties mantas vest salonā, ja salonā sēž Pēteris. Tas ir pret drošības noteikumiem! Lai gan bļoda gan tiks ielikta salona, jo citu risinājumu bļodai nav.

Mantu mums ir miljons, bet Pēterim par attaisnojumu jāsaka, ka manas mantas tomēr ir vairākumā. Bet es nešaubos, ka viss tiks sapakots bagāžniekā, jo es esmu pakošanās čempions! Tas ir pārbaudīts tīņa gados braukājot ar kori pa Eiropu. Nevienam nekad nebija tik perfekti sakrāmēts koferis kā man - viss vienmēr ir salikt maisiņos, un, ja vajadzēja, es no ārzemēm tajā pašā koferī pārvedu trīsreiz vairāk mantas, nekā tur bijis iepriekš. Šoreiz atšķirība ir tikai tāda, ka perfekti ir jāsakrāmē nevis koferis, bet - mašīnas bagāžnieks.

Nu redzēsim, kāda Tu būsi, Trikāta, kā Tu Pēterim un man patiksi.