2011. gada 5. jūlijs

Vēder dejas

4.jūlijā, savos trijos mēnešos un desmit dienās, Pēteris Emīls apvēlās uz vēdera. Apzināti. Nezinātājiem paskaidroju, ka šis ir nākamais sasniegums pēc galviņas celšanas, ko vecāki cer sagaidīt no savām atvasēm.
Es jau sen gaidīju, kad Pēterim beidzot parādīsies interese par gulēšanu uz vēdera, jo tas bērnam ir daudz interesantāk - visu var redzēt no cita, pieauguša cilvēka, redzes punkta. Vispirms es Pēterim divas reizes parādīju, kā tā velšanās izdarāma, apveļot viņu, tad pagūlos mazliet tālāk un stāstīju viņam, ka tagad viņš pats to varētu izdarīt.
Pēteris guļ uz sāniņa, skatās uz mani un saprot, ka kaut kas ir jādara. Tad viņš sataisīja tādas pieauguša cilvēka acis un nopietnu sejas izteiksmi, izstiepa rociņu un mainīja līdzsvaru, lai pārveltos uz vēdera, un pats tādā sajūsmā, ka triks izdevies! Pēc brīža aizvēlu viņu atpakaļ, - lai rāda vēl, ka ir iemācījies, un šis rāda arī. Es tik ļoti nopriecājos, ka gandrīz vai izplūdu aizkustinājuma asarās. Nez, kas ar mani notiks, kad viņš vēl kādus trikus samācīsies?
Nu tiesa, šodien viņš to triku bija aizmirsis. Bet tas nekas, māksla principā ir rokā, tagad tas ir tikai treniņa jautājums.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru