Galvaspilsētas iezīmes

Ja jūs esat galvaspilsētas sirds iedzīvotājs, esat pieradis pie zināma komforta un iespēju līmeņa.

Teiksim, netālu no jums atrodas pilsētas parks, kurā siltajā sezonā pastaigājas gan parasti cilvēki, gan bērnu ratiņi jeb dažāda vecuma un sociālo slāņu dāmas ar bērnu ratiņiem. Tā vien šķiet, ka esam nonākuši dermogrāfiskā sprādziena laikmetā, jo lielākā daļa ratiņu ir ar tieši tik lieliem bērniem, lai viņu māmiņas būtu paspējušas iekļauties iepriekšējā pabalstu ērā un tagad laimīgi saņemtu normālu pabalstu. Tomēr, Kongresu nama bērnu ratiņu armiju vieno vienīgi ratiņu brends, pārējais ir atšķirīgs, - visiem ratiņiem, nu labi, varbūt 3/4 ratiņiem virsū stāv melns uz balta - emaljunga. Nezinātājiem paskaidroju, - šis ratiņu brands nozīmē, ka krīze mūsu valstī ir vai nu beigusies, tātad taisnība ir Dombrovskim un viņa jaunajai grāmatai par krīzes apkarošanu, vai nekad nebija sākusies, jo mēs ar Pēteri ar saviem hauck ratiņiem uz šī fona izskatāmies kā tādi bārenīši. Bet kas tad mums? Mēs tik braukājam, kad ik pa laikam nonākam līdz galvaspilsētas sirdij. Turklāt ratiņu stūmēju vizuālais tēls tomēr liecina, ka ne mēs vieni tādi bārenīši, laikam tās pārsvarā ir aukles ar apšaubāmiem ienākumiem, kas staigā ar tiem dārgajiem bērnu ratiem, jo lielākajai daļai uz dibena nav rakstīts D&G un nav Guess somiņas, viņas pārsvarā ģerbjas tādā Gerkena stilā.

Kādu citu komforta līmeni spēj nodrošināt galvaspilsētas sirds skaistumkopšanas saloni, kas neapšaubāmi ir dārgi, bet tomēr mīl savus klientus un skraida viņiem pakaļ, un sievietei liek justies kā princesei. Tā nu man arī sagribējās pa ilgiem laikiem sajusties kā princesei un es izlēmu, ka Pēteris Emīls savos divos mēnešos ir pieteikoši liels, lai varētu bez mammas iztikt veselu vienu stundu, un es varētu vienu stundu sajusties kā princese. Vēsture klusē par to, ko sadarīju salonā, bet bija patīkami pēc gandrīz trīs mēnešu pārtraukuma pakūkot salonā un palasīt sieviešu žurnālus, kurus es lasu tikai salonos. Eh, centrs, - man tomēr patīk centrs.