Tā kā pie mums pa laikam kāds atnāk ciemos un, neskatoties uz maniem protestiem, atnes arī dāvanas, Pēterim Emīlam tagad kopuma ir četras mantas, no kurām gan vēl ne ar vienu viņš nespēlējas.
Pirmā manta mums nonāca mantojumā, vēl - iepakojumā, un vēl arī stāv iepakojumā, un varbūt noderēs, kad augs zobi. Otra manta pie mums atceļoja jau Dzemdību namā - tāds maziņš zaļš paklājiņš ar ziloņa galvu - tā noder kā košs apskates objekts. Kā trešā manta tiek izmantots jau pieminētais krāsainais soša turētājs.
Un šodien Pēteris Emīls saņēma ceturto mantu - sirreālu kaķi, kam vēderā ir grabulis. Pagaidām šī ir vienīgā manta, kas viņu mazliet interesē pie nosacījuma, ka tiek pagrabināts grabulis. Redz, kādi tie mūsdienu bērni ir izlaidušies - kā ir gatavs produkts, kas jau grab, tā viņam interesē. Ceru, ka pēc laika viņam tomēr arī pašām interesēs atklāt un taisīt trokšņus ar citiem priekšmetiem.
Nu jā, bet vislielākā rotaļlieta Pēterim Emīlam ir mamma - par viņu ir zināma interese. Un vēl viņu dažreiz interesē krāsainas zeķes, kas tiek noliktas viņam pie deguna, kad notiek pārģērbšanas, - lai novērstu uzmanību.
Šī bloga morāle nav, ka, nākot ciemos, jānes mantas, vienkārši likās vērtīgi pieminēt, cik maz cilvēkam vajag.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru