Mans rīts parasti sāka ļoti agri un tad turpinās ar gulēšanas pārtraukumiem. Pirmie putni sāk čivināt ap 04.40, vēl ir gandrīz tumšs, bet putni jau mostas - un tas liecina par jaunu sākumu.
Kad pamostos nākamo reizi, ap sešiem, jau ir gaišs un varu izslēgt nakts lampiņu. Ap deviņiem jau norit īsta rosība, un citreiz nākas celties ap deviņiem, ja tā ir izdomājis Pēteris Emīls.
Šorīt pirms desmitiem iznesu miskasti un pavēroju āru. Ierasts svētdienas klusums. Mazliet silts un mazāk vēja. Skan Alberta baznīcas zvani, kas aicina uz misi. Bet šis rīts ir savādāks, nekā citi svētdienas rīti. Šis ir mans pirmais mātes dienas rīts. Kaut kā sirsnīgi un jauki, - kādas tik dāvanas mums dzīve uzdāvina.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru